Mk 9, 14-29

M

 


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Marks,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Mk 9, 14-29

14. Un Viņš, atnācis pie saviem mācekļiem, redzēja lielu ļaužu pulku ap tiem un rakstu mācītājus, strīdoties ar viņiem. 15. Un tiklīdz visi ļaudis ieraudzīja Jēzu, tie brīnījās un nobijās, un pieskrējuši sveicināja Viņu. 16. Un Viņš jautāja tiem: Ko jūs savā starpā strīdaties? 17. Un viens no ļaužu pulka atbildēja un sacīja: Mācītāj, es atvedu pie Tevis savu mēmā gara apsēsto dēlu. 18. Un kur vien tas viņu sagrābj, tas to met zemē, un viņš puto un griež zobus, un sastingst. Un es Taviem mācekļiem sacīju, lai viņi to izdzen, bet viņi nevarēja. 19. Viņš tiem atbildēja un sacīja: Ak, neticīgā cilts! Cik ilgi es pie jums būšu? Cik ilgi es jūs cietīšu? Vediet to pie manis! 20. Un viņi to atveda. Un kad Viņš to redzēja, gars tūdaļ to raustīja; un tas, zemē nokritis, putodamies vārtījās. 21. Un Viņš jautāja tā tēvam: Cik ilgs laiks ir, kamēr tam tā noticis? Un tas atbildēja: No bērnības. 22. Un bieži tas viņu metis ugunī un ūdenī, lai viņu nogalinātu. Bet ja Tu ko spēj, tad palīdzi un apžēlojies par mums! 23. Bet Jēzus viņam sacīja: Ja tu spēj ticēt. Kas tic, tam viss iespējams. 24. Un tūdaļ zēna tēvs iesaucās un raudādams sacīja: Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai! 25. Un Jēzus, redzēdams ļaudis sapulcējoties, piedraudēja nešķīstajam garam un sacīja tam: Tu kurlais un mēmais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un vairs tanī neieej! 26. Un tas, kliegdams un stipri viņu raustīdams, izgāja no tā; un viņš kļuva kā mironis, tā ka daudzi sacīja: Viņš ir miris. 27. Bet Jēzus, satvēris viņu aiz rokas, pacēla to; un viņš piecēlās. 28. Un kad Viņš iegāja namā, mācekļi, vienatnē būdami, jautāja Viņam: Kāpēc mēs to nespējām izdzīt? 29. Un Viņš tiem sacīja: Šī suga citādi nevar tikt izdzīta, kā tikai Dievu lūdzot <un gavējot>.


Jaunais tulkojums: 

14 Un, atnākuši pie mācekļiem, viņi ieraudzīja ap tiem lielu ļaužu pūli un rakstu mācītājus, kas ar tiem strīdējās. 15 Un visi ļaudis, viņu ieraudzījuši, tūlīt iztrūkās un pieskrējuši viņu sveicināja. 16 Un viņš tiem jautāja: “Par ko jūs strīdaties savā starpā?” 17 Un viens no ļaužu pūļa viņam atbildēja: “Skolotāj, es savu dēlu pie tevis esmu atvedis, viņā ir mēms gars. 18 Ikreiz, kad tas sagrābj viņu, tas viņu rausta, dzen putas pa muti, griež zobus un stindzina; un es taviem mācekļiem sacīju, lai tie to izdzen, bet viņi nespēja.” 19 Viņš tiem sacīja: “Ak tu neticīgā paaudze! Cik ilgi vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu pie manis!” 20 Tie atnesa zēnu pie viņa. Un gars, Jēzu ieraudzījis, tūlīt sāka zēnu raustīt, un viņš, pie zemes nokritis, vārtījās, putas laizdams. 21 Un viņš jautāja tā tēvam: “Kopš kura laika viņam tas tā ir?” Un tas sacīja: “Kopš bērna dienām. 22 Tas bieži meta viņu gan ugunī, gan ūdenī, lai viņu pazudinātu; bet es tevi lūdzu, ja tu ko spēj, iežēlojies par mums!” 23 Jēzus sacīja: “Ja spēj? Kas tic, tam viss ir iespējams.” 24 Tūlīt bērna tēvs iekliedzās: “Es ticu! Palīdzi man manā neticībā!” 25 Tad Jēzus, ieraudzījis saskrienam ļaudis, apsauca nešķīsto garu: “Tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un nekad vairs neieej viņā!” 26 Kliegdams un zēnu neganti raustīdams, gars izgāja. Zēns izskatījās kā mironis, un daudzi teica: “Viņš ir miris.” 27 Bet Jēzus viņu satvēra aiz rokām un cēla viņu augšā, un tas piecēlās. 28 Kad viņš bija iegājis mājā, mācekļi viņam atsevišķi jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?” 29 Un viņš tiem sacīja: “Šī suga nevar iziet citādi kā vien ar lūgšanu.”


Paralēlās vietas:

  • Mt 17, 14-21 
  • Lk 9, 37-43a

Līdzīga tēma:-

Atsauces:

  • Mk 9,17 par.: Mk 1,40; 10,17; Mt 4,24; 27,29; Lk 18,38; Lk 7,12; 8,42; 1 Ķēn 17,17; Mt 4,24; Mk 7,32.
  • Mk 9,18 par.: Mk 1,26; Gudr 4,19; 1 Ķēn 13,4; 2 Ķēn 4,31.
  • Mk 9,19 par.: At 32,5.20; 1 Ķēn 18,21; Is 6,11; Sk 14,27; Is 65,2; Mt 12,39.45; 16,4; Mk 8,38; 13,30; Apd 2,40; Flp 2,15; J 14,9; Kol 3,13.
  • Mk 9,21: Lk 8,29; 13,11.16; J 5,5n; 9,1; Apd 3,2; 14,8.
  • Mk 9,22: Mt 9,27; 20,30n; Mk 10,47n; Lk: 18,39; Mt 15,22n.25; 14,26; Mk 6,49; Mt 14,30; Lk 17,5.
  • Mk 9,23: Mk 2,5; 5,34n; 6,5n.
  • Mk 9,25 par.: Mk 1,25n; Lk 4,35; Apd 16,18; Mk 5,8; Mt 8,13; 9,22; 12,43nn; Lk 11,24nn.
  • Mk 9,26 par.: Mk 1,26.
  • Mk 9,27 par.: Mk 5,41; Mt 8,15; 9,25; Lk 8,54; Apd 3,7; 9,41; Mk 1,31; Lk 7,15.
  • Mk 9,28 par.: Mk 10,10; 9,24.33; Mt 10,1.8 par.; Lk 10,17.  

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16