†M
Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Marks,
fragmenti un atsauces vietas
Rakstu vieta: Mk 12, 1-12
1. Un Viņš iesāka runāt tiem līdzībās: Kāds cilvēks iestādīja vīna dārzu un apžogoja to ar sētu, un izraka vīna spiedi, un uztaisīja torni, un iznomāja to vīna dārzniekiem, un aizceļoja tālumā. 2. Un savā laikā viņš sūtīja pie strādniekiem kalpu, lai saņemtu no strādniekiem vīna dārza augļus. 3. Tie, satvēruši viņu, sita un aizsūtīja tukšā. 4. Un atkal viņš sūtīja pie tiem citu kalpu; bet tie ievainoja viņu galvā un apsmēja. 5. Un viņš atkal sūtīja citu; un tie to nonāvēja, un vēl citus, no kuriem dažus sita, bet citus nogalināja. 6. Vēl viņam bija viens dēls, kas tam bija ļoti mīļš, un beigās viņš to sūtīja pie tiem, sacīdams: mana dēla taču tie kaunēsies. 7. Bet vīna dārza strādnieki runāja savā starpā: Šis ir mantinieks; nāciet, nonāvēsim viņu, un mantojums būs mūsu! 8. Un tie, satvēruši viņu, to nogalināja un izmeta no vīna dārza ārā. 9. Ko tad darīs vīna kalna kungs? Viņš nāks un nogalinās dārzniekus un savu vīna dārzu izdos citiem. 10. Vai jūs neesat lasījuši Rakstos: Akmens, ko nama cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens. 11. To Kungs ir darījis; un mūsu acīs tas ir apbrīnošanas cienīgs. 12. Un tie meklēja Viņu aizturēt, bet baidījās ļaužu, jo tie noprata, ka Viņš šo līdzību viņiem runājis. Un tie, atstājuši Viņu, aizgāja.
Jaunais tulkojums:
1 Viņš sāka uz tiem runāt līdzībās: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats devās svešumā. 2 Kad nāca laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem kalpu, lai tas saņemtu daļu no vīnadārza augļiem. 3 Bet viņi to sagūstīja un sasita, un sūtīja prom tukšā. 4 Tad viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; arī viņu tie piekāva un pazemoja. 5 Un viņš sūtīja vēl citu, un to viņi nonāvēja. Un vēl daudzus citus – dažus tie piekāva, bet citus nonāvēja. 6 Viņam vēl bija palicis mīļotais dēls; to viņš sūtīja pēdējo, sacīdams: no mana dēla tie taču kaunēsies. 7 Bet vīnkopji sacīja cits uz citu: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu, tad mantojums piederēs mums. 8 Un tie viņu sagrāba un nonāvēja, un izmeta ārā no vīnadārza. 9 Ko nu vīnadārza saimnieks darīs? Viņš nāks un nonāvēs vīnkopjus un izdos vīnadārzu citiem. 10 Vai tad jūs neesat lasījuši Rakstos? – “Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni; 11 tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs.” 12 Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm. Tie noprata, ka viņš šo līdzību bija stāstījis par viņiem. Un, viņu atstājuši, tie aizgāja.
Paralēlās vietas:
- Mt 21, 33-46;
- Lk 20, 9-19
Līdzīga tēma:
- Is 5,1-
Atsauces:
- Mk 12,1 par.: Mt 20,1nn; Mk 3,23; Is 5,1n.7; Mt 25,14n.
- Mk 12,2 par.: Mt 22,3; Lev 19,23-25; Joz 14,7; 24,29; 2 Sam 3,18; 7,5nn; Am 3,7; Za 1,6; Jr 7,25; 25,4.
- Mk 12,3-5 par.: Mt 22,6; 2 Hr 24,19; Jer 7,25n; 25,4; Sak 9,3 (LXX); Jer 20,2; 26,21-23; 2 Hr 24,21; Neh 9,26.
- Mk 12,6 par.: Ga 4,4; Ebr 1,1n; 9,26; Mt 15,24.
- Mk 12,8 par.: J 19,17.20; Ebr 13,12n; 2 Hr 36,15n; 24,19; Jer 7,25; 25,4.
- Mk 12,9 par.: Is 5,4n; Ps 1,3; Mt 24,3.21.
- Mk 12,10-11 par.: Ps 118,22n; Is 28.16; 8.14: 1 P 2,4nn; Apd 4,11; Mk 8,31; Lk 9,22; 17,25; Rom 9,33; Ef 2,20.
- Mk 12,12 par.: Mk 11,18; Lk 19,47n; 22,2; Mk 14,ln; Mt 26,4n; 22,22.
