Lk 9, 18-21

†_M

 

---

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

---

Rakstu vieta: Lk 9, 18-21

18. Un notika, ka Viņš viens pats lūdza Dievu; arī mācekļi bija pie Viņa; un Viņš tiem jautāja, sacīdams: Par ko ļaudis mani uzskata? 19. Viņi atbildēja un sacīja: Par Jāni Kristītāju, bet citi par Eliju, bet vēl citi, ka uzcēlies viens no senajiem praviešiem. 20. Un Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Sīmanis Pēteris atbildēja, sacīdams: Par Dieva Svaidīto. 21. Un Viņš tiem noliedza un pavēlēja nevienam par to neteikt.

---

Jaunais tulkojums: 

18 Reiz, kad viņš vientuļā vietā lūdza Dievu un arī mācekļi bija ar viņu, viņš tos izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani – kas es esmu?” 19 Tie atbildēja: “Jānis Kristītājs, bet citi – Elija, vēl citi – kāds no senajiem praviešiem esot augšāmcēlies.” 20  Tad viņš jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Pēteris atbildēja: “Dieva Svaidītais.” 21 Bet viņš tos apsauca, piekodinādams nevienam to nestāstīt. 

---

Paralēlās vietas:

• Mt 16, 13-16.20
• Mk 8, 27-30

Līdzīga tēma:

• Mt 10, 2a
• Mt 18, 18
• Mt 14, 1-2 → Mk 6, 14-16 → Lk 9, 7-9
• J 6, 68-69

Atsauces:

• Lk 9, 18 par.: Lk 6,12; Mt 10,23; 13,41; 14,13.
• Lk 9, 19 par.: MaI 3,1; 4,5n; 2 Mak 15,13-16; Mt 11,14; Mk 6,15; Mt 17,10; 14,2; 21,11.46; Lk 7,16.39; 24,19; J 1,25.
• Lk 9, 20b (Sīmanis Pēteris atbildēja, sacīdams…) par.: Mk 10,28; 11,20n; Mt 4,8; 10,2.
• Lk 9, 20c (Par Dieva Svaidīto.) par.: 1 Sam 7,4-16; Ps 2,6-8.12; At 5,26; Ps 42,2; 84,2; Mt 14,33; 1,1; 9,27; 12,23; 15,22; J 4,29; 7,26nn.41; 9,22; Mt 26,63; J 6,57; 11,27; 20,31; Apd 14,15; Rom 9,26 (Os 2,1); 1 Tim 3,15; 4,10 utt.: 2 Mak 1,33; 15,4.
• Lk 9, 21 par.: Mk 1,34.44; 3,12; 5,43; 7,36; 8,26.30; 9.9; Mt 8,4; 9,30; 12,16; 17,9. 

---

Komentāri

• Šajā fragmentā ir klātesošs jautājums par Jēzus identitāti un par to, kā Viņu uztver cilvēki. Tas saistās ar tēmu, kas aprakstīta vairākās nodaļās – par naidīgumu uz Jēzu (sal. Lk 4, 16 – 9, 6), bet tagad šo situāciju Jēzus atklāj saviem mācekļiem no jaunas – no krusta perspektīvas. Vairāk – šis jautājums izskan pēc paveiktā nopietnā brīnuma, kura liecinieki bija ap 5.000 vīriešu, “neieskaitot sievietes un bērnus” (Mt 14, 21).
• Ne bez nozīmes ir arī fakts – it kā sīkumiņš – ka saruna par tik nopietnu tēmu kā Jēzus identitāte un Viņa kā cietošā Kunga kalpa misija (sal. Is 52, 13  – 53, 12), sākas ar sv. Lūkasa mājienu uz Jēzus lūgšanu. Apustuļa uzrakstītajā Evaņģēlijā vairākas reizes sastopamies ar faktu, ka, ja tiek pieminēta Jēzus lūgšana, tad var gaidīt, ka drīzumā notiks kaut kas teoloģiski svarīgs. Tā notiek arī šajā reizē. Tas nes praktisku norādījumu arī mums, ka, lai sastaptos ar patieso Dievu, lai izprastu Viņa Dēla, Jēzus Kristus, patieso identitāti, kura īpašā veidā atmirdz ciešanu un augšāmcelšanās noslēpumā, vajag ieiet pa lūgšanas durvīm.
• Atbildes uz Jēzus jautājumu: “Par ko ļaudis mani uzskata?” burtiski saskan ar tām, kas sniegtas Herodam:
  • “…ka Jānis esot uzcēlies no miroņiem; bet citi, ka Elijs parādījies; bet vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem augšāmcēlies.” (Lk 9, 8)
• Svarīgi pamanīt, ka uz Jēzus jautājumu mācekļiem “Bet par ko jūs mani turat?”, atbild ne jebkurš no viņiem, bet Pēteris. Viņš tiek uzrādīts kā pārējo pārstāvis, kā pirmais starp visiem. Evaņģēliji vairākas reizes akcentē, ka Dieva plānā sevišķa loma paredzēta Pēterim. Tādējādi tiek zīmēta viena no apustuļiem un pēc tā – viņa pēcteču – īpašā loma: kā redzamās Baznīcas galvas, tas ir, pāvesta loma. Jau fragmentā Lk 5, 1-11 parādās Baznīcai nozīmīga simbolika, kurā atrodami, piemēram, šādi elementi: Baznīcas/pestīšanas laiva, Pēteris kā pirmais cilvēku zvejnieks… Īpaši skaidrā veidā šis apliecinājums par Pētera lomu Baznīcā atskan sv. Mateja rakstītajā Evaņģēlijā. Citēsim visu tur klātesošo dialogu:
  • “Jēzus viņiem sacīja: «Bet par ko jūs mani uzskatāt?» Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: «Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.» Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: «Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs. Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.»” (Mt 16, 15-19)
• Tātad sv. Mateja tekstā parādās vēl viena nozīmīga lieta, kuras nav pie sv. Lūkasa: “Miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs. Un es tev saku..” Cilvēks ar sava prāta spēku, kaut būtu lielo brīnumu liecinieks, nevar atnākt pie atklāsmes par Dievu visā pilnībā. To var darīt vienīgi Viņš pats, Dievs. Šai vietā ir vērts griezties pie sv. Pāvila komentāra, kurā Viņš akcentē šo Dieva žēlastības nepieciešamību katram, kas gribētu izdibināt Dieva vai Viņa darbības un dāvanu būtību:
  • “Bet tā ir, kā rakstīts: Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Un Dievs mums to atklāja caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, pat Dieva dziļumus. Jo kurš no cilvēkiem pazīst cilvēku būtību, ja ne cilvēka gars, kas viņā ir? Tāpat arī Dieva būtību neviens nepazīst kā tikai Dieva Gars.” (1 Kor 2, 9-11)
• Uz šī fona var secināt, ka Jēzus pamazām pieved arī pašu Pēteri pie šādas atbildes par Jēzus identitāti, bet bez tā arī pie Viņa lomas Baznīcas saprašanā. Pirmā starp apustuļiem atbilde bija atkarīga gan no tā, ko Jēzus darīja viņa priekšā, gan tā, ko viņš pats darīja Kristus vārdā. Tā ir norāde arī mums, ka Dievu un sevi (savu vietu Baznīcā) varam atpazīt, pazīstot, ko Dievs darīja un dara mums pašiem, kā arī, ko Viņš dara caur mums.
• Jāpiebilst, ka Pētera apliecinājums “Tu esi Dieva Svaidītais” ne tikai nopietni atšķiras no visiem mācekļu pieminētajiem cilvēku viedokļiem par Jēzu (Viņš ir augšāmcelies Jānis vai Elijs vai kāds no senajiem praviešiem), bet daudz vairāk. Caur šo jēdzienu “Dieva Mesija, Dieva Svaidītais” Jēzus no Nācaretes tiek atklāts ne kā kāda pravietiskā Dieva balss, ne kā politiskās sistēmas uzlabotājs, ne kā kāds tikai ārsts vai tamlīdzīgi, bet kā Pestītājs no grēkiem, no ļaunā.
• Šī patiesība atklāj iemeslu Jēzus pavēlei klusēt. Viņš kā Dieva Svaidītais ir jāierauga no jaunas, tas ir, krusta perspektīvas. Tāpēc nav jābrīnās, ka visi turpmākie notikumi ved pie tā, ka naidīgums pret Jēzu pieaug un galu galā noved pie Jēzus nāves. Tomēr vienīgi tad pilnībā atmirdz, ka Viņš ir Pestītājs uz mūžiem, jo “VIŅŠ IR” DIEVA DĒLS. Pats Kristus uz to norāda vārdos: “Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka ES TAS ESMU…” (J 8, 28).

---