Lk 8, 40-56

M

 


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 8, 40-56

40. Bet notika, kad Jēzus atgriezās, ka ļaudis saņēma Viņu, jo visi Viņu gaidīja. 41. Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, 42. Jo viņam bija vienīgā meitiņa ap divpadsmit gadu, un viņa bija pie miršanas.

Un notika, ka, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu. 43. Un kāda sieviete, kura divpadsmit gadus cieta no asins tecēšanas un ārstiem bija atdevusi visu savu mantu, bet neviens nespēja to izārstēt, 44. No mugurpuses piegājusi, pieskārās Viņa drēbju šuvei, un tūliņ asins tecēšana apstājās. 45. Un Jēzus sacīja: Kas man pieskārās? Bet kad visi liedzās, Pēteris un tie, kas ar Viņu bija, sacīja: Mācītāj, ļaudis drūzmējas un Tevi spiež, un Tu saki: kas man pieskārās? 46. Un Jēzus sacīja: Man kāds pieskārās, jo es jutu, ka spēks iziet no manis. 47. Bet sieviete, redzēdama, ka viņa nav palikusi nemanīta, trīcēdama piegāja un krita pie Viņa kājām, un visas tautas priekšā norādīja, kāda iemesla dēļ Viņam pieskārusies un ka tūdaļ kļuvusi vesela. 48. Bet viņš tai sacīja: Meit, tava ticība tevi glābusi, ej mierā!

49. Viņam vēl runājot, nāca kāds pie sinagogas vecākā un sacīja viņam: Tava meitiņa mirusi, neapgrūtini Viņu! 50. Bet Jēzus, dzirdējis šos vārdus, sacīja meitiņas tēvam: Nebīsties, tikai tici, un viņa tiks glābta! 51. Un Viņš, namā ieejot, neatļāva nevienam līdzi nākt, kā vien Pēterim un Jēkabam, un Jānim, un meitiņas tēvam, un mātei. 52. Bet visi raudāja un apraudāja viņu. Bet Viņš sacīja: Neraudiet, meitene nav mirusi, bet guļ. 53. Un tie izsmēja Viņu, zinādami to, ka tā mirusi. 54. Bet Viņš ņēma to aiz rokas un sauca, sacīdams: Meitiņ, celies augšām! 55. Un viņas gars atgriezās; un viņa tūdaļ uzcēlās. Un Viņš lika dot tai ēst. 56. Un viņas vecāki brīnījās; un Viņš tiem pavēlēja nesacīt nevienam par notikušo.


Jaunais tulkojums: 

40 Kad Jēzus atgriezās, viņu uzņēma ļaužu pūlis, jo visi viņu gaidīja. 41 Un, redzi, atnāca kāds vīrs, vārdā Jaīrs. Viņš bija sinagogas priekšnieks. Nokritis pie Jēzus kājām, tas lūdza viņu ienākt savā namā, 42 jo viņa vienīgā meita, ap divpadsmit gadu veca, bija uz miršanu.

Un, viņam ejot, pūlis spiedās ap viņu. 43 Tur bija kāda sieviete, kas sirga ar asiņošanu jau divpadsmit gadus, bet neviens nebija spējis to dziedināt; 44 no mugurpuses piegājusi, tā pieskārās viņa drēbju malai, un asiņošana tūlīt pārstāja. 45 Jēzus jautāja: “Kas man pieskārās?” Visi liedzās, bet Pēteris sacīja: “Mācītāj, ļaudis ap tevi drūzmējas un spiežas virsū.” 46 Bet Jēzus teica: “Man kāds pieskārās, es jutu spēku izejam no sevis.” 47 Kad sieviete redzēja, ka nav palikusi nepamanīta, viņa drebēdama nāca un, nometusies pie viņa zemē, pastāstīja visu ļaužu priekšā, kādēļ tā viņam pieskārusies un kā tūlīt kļuvusi vesela. 48 Un viņš tai sacīja: “Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi. Ej ar mieru.”

49 Viņam vēl runājot, nāca kāds no sinagogas priekšnieka nama un sacīja Jaīram: “Tava meita jau ir nomirusi, neapgrūtini vairs Skolotāju.” 50 To dzirdējis, Jēzus sacīja Jaīram: “Nebīsties, tici, un viņa tiks izglābta.” 51 Ieiedams šajā namā, viņš neļāva citiem ienākt kopā ar viņu kā vienīgi Pēterim, Jānim un Jēkabam un bērna tēvam un mātei. 52 Visi vaimanāja un raudāja par bērnu. Bet viņš sacīja: “Neraudiet, viņa nav mirusi, bet tikai guļ.” 53 Un tie viņu izsmēja, zinādami, ka tā ir mirusi. 54 Bet viņš, satvēris tās roku, sauca: “Bērns, mosties!” 55 Un tā sāka elpot un tūlīt piecēlās, un viņš lika dot tai ēst. 56 Viņas vecākus pārņēma liels izbrīns, bet viņš piekodināja tiem par šo notikumu neko nestāstīt.


Paralēlās vietas:

  • Mt 9, 18-26;
  • Mk 5, 21-43

Līdzīga tēma:

  • Lk 6, 19;
  • 18, 42;
  • 7, 50;
  • 17, 19

Atsauces:

  • Lk 8, 40nn par.: 1 Ķēn 17,17-24; 2 Ķēn 4,8.17-37; Lk 7,11-17; J 11,1-44; Apd 9,36-42; Apd 20,7-12.
  • Lk 8, 40 par.: Lk 8,37; 4,42; Mk 1,37; 4,35.
  • Lk 8, 41 par.: Sk 32,41; Ties 10,3; 1 Hr 20,5; Est 2,5; Mk 7,35.
  • Lk 8, 42 par.: 2 Ķēn 5,11; Mk 7,25; Lk 7,12; 9,38 par.; Mk 6,5; 7,32; 8,23.25; 16,18; Lk 4,40; 13,13.
  • Lk 8, 43 par.: Lev 12,1-8; 15,19-30.
  • Lk 8, 44a par.: Mk 8,22; Apd 5,15; 19,11n; Sk 38; At 22,12; Zah 8,23.
  • Lk 8, 44b par.: Lev 12,7; Mk 3,10.
  • Lk 8, 45 par.: Mk 4,34.
  • Lk 8, 48 par.: Ties 18,6; 1 Sam 1,17; 2 Sam 15,9; 1 Ķēn 22,17; Lk 7,50; Apd 16,36; Jk 2,16; Mt 8,13; 15,28, 17,18.
  • Lk 8, 49 par.: Lk 7,6.
  • Lk 8, 51 par.: Mt 17,1 par.; 26,37 par.; 9,2; Mk 13,3; 14,33.
  • Lk 8, 52 par.: Dan 12,7 (LXX); Ps 87,6 (LXX); 1 Tes 5,10; Lk 7,13; 23,28; Atkl 5,5; Apd 9,40.
  • Lk 8, 54 par.: Mt 8,15; Mk 1,31; 9,27; Apd 3,7; Mk 3,17; 7,11.34; 14,36; Apd 9,40; Lk 7,14.
  • Lk 8, 55: 1 Krl 17,22; 2 Krl 4,34n.
  • Lk 8, 56 par.: Lk 24,41?; Mt 8,4; 9,30; 12,16; Mk 1,34.43n; 3,12; 7,36; 8,26.30; 9,9; Lk 5,14; 9,21.

 


 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16