Lk 6, 39-45

M

 


Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas


Rakstu vieta: Lk 6, 39-45

39. Bet Viņš sacīja tiem arī līdzību: Vai akls var vadīt aklu? Vai abi neiekritīs bedrē? 40. Māceklis nav augstāks par mācītāju, bet katrs būs pilnīgs, ja viņš būs kā tā mācītājs.

41. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi, kas tavā acī, nesaskati? 42. Vai kā tu vari savam brālim teikt: ļauj, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, bet pats tu savā acī baļķi neredzi? Tu, liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

43. Jo tas koks nav labs, kas nes sliktus augļus; nedz koks slikts, ja tas nes labus augļus. 44. Ikvienu koku pazīst no tā augļiem. Jo no ērkšķiem nesalasa vīģes, un no dadžiem neievāc vīnogas. 45. Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu; bet ļauns cilvēks no ļaunajiem krājumiem sniedz ļaunu, jo no sirds pārpilnības mute runā.


Jaunais tulkojums: 

39 Un vēl viņš tiem stāstīja līdzību: “Vai tad akls var vest aklo? Vai tie abi neiekritīs bedrē? 40 Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas tapis pilnīgs, būs kā viņa skolotājs.

41 Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet savā acī baļķi nepamani? 42 Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, – pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.

43 Tas nav labs koks, kas nes sliktus augļus, un tas nav nelāgs koks, kas nes labus augļus. 44 Katru koku pazīst pēc tā augļiem: jo no ērkšķiem nevar ievākt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem. 45 Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem sniedz labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem sniedz ļauno: jo no pārpilnas sirds mute runā.


Paralēlās vietas: –

Līdzīga tēma:

  • Mt 7, 2.16-20
  • J 13, 16 + 15, 20a
  • J 7, 53 – 8, 11
  • Mt 10, 24-25a;
  • Mt 3, 10 → Lk 3, 9
  • Mt 15, 14;
  • Mt 12, 33-35;
  • Rom 2, 1-3

Atsauces:

  • Lk 6,39: Mt 15,14; 23,16.24; J 9,40; Rom 2,19.
  • Lk 6,40: Mt 10,24n; J 13,16; 15,20.
  • Lk 6,41-42 par.: Sīr 18,19nn; Mt 13,55; Mk 6,3.
  • Lk 6,43-44a (→ Mt 7,17-18): Mt 12,33; J 15,5n.8.16; Os 9,10; Jer 24,8; Ef 4,29; 1 J 3,9; Lk 13,6-9; Tit 3,14; Mt 13,40.
  • Lk 6,44b (→ Mt 7,16) par.: Sīr 27,6; Rad 3,18; Sk 13,23 utt.; Is 5,2.4; Īj 31,40; Mt 3,8.10; 21,43; J 15,2-8; Jk 3,12; Gal 5,19-23.
  • Lk 6,45 (→ Mt 12,35): Mt 13,52; Tit 1,15; Mt 9,38.

Komentāri

  • Stāsts par akliem ir spēcīga katehēze par atbildību par savu pilnveidošanu un izaugsmi dažādās dzīves nozarēs, tai skaitā arī ticībā, lai pēc tam jautāju par atbildības par citiem izpildīšanu. Jēzus teiktais prasa nopietni pārbaudīt, cik lielā mērā es vēl esmu aklais plašākā nozīmē, cik lielā mērā ar savu zināšanu, morālo dzīvi vai ticību es jau varētu dalīties arī ar pārējiem. Un svarīgi būtu saprast, ka šādi jautājumi nav svarīgi vienīgi vecākiem attiecībās ar saviem bērniem vai, piemēram skolotājiem attiecībā uz saviem audzēkņiem, bet vispār cilvēkiem. Katrs no mums dzīvo cilvēku sabiedrībā un jau šis fakts padara, ka rodas daudzas situācijas, attiecības, nozares, kuros esot, viens otram kļūstam par vadoni vai pavadīto. 
  • Protams, ka šaurākajā kontekstā šī pamācība bija adresēta uz farizejiem, kas turēja sevi par tautas gaismu – vadītājiem un autoritātēm, tomēr būtībā viņi nocietināja savas sirdis pret Dieva žēlastību un dzīvo kontaktu ar Viņu. Tā efekta palika pa akliem. Uz tā fona ļoti spilgti skan fragments no sv. Jāņa uzrakstītā Evaņģēlija: “To dzirdēdami, daži no farizejiem, kas ar Viņu bija, sacīja Viņam: «Vai arī mēs esam akli?» Jēzus tiem sacīja: «Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.«” (J 9, 40-41).
  • Otrā Dieva Dēla pamācības daļa labi komentē Viņa un pārējo cilvēku (sākot ar apustuļiem) statusu. Proti, tikai Viņš ir īstai un pirmais dzīves gudrības un ticības skolotājs. Pārējiem ir jāmācas sekot Viņa izteiktiem vārdiem, bet vēl vairāk – dzīves piemēram. Cik labi te skan fragments: “Jūs mani saucat par Mācītāju un Kungu, un jūs labi darāt, jo es tas esmu.  Ja nu es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jūsu kājas, tad arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.” (J 13, 13-14).
  • Interesantu krāsu teicienam par skolotāju un mācekli pieliek klāt sv. Matejs. Pie skaidri saprotamas zinātnes vai gudrības nodošanas tālāk, ko veic skolotāja, Viņš pieliek neparastu akcentu uz vajadzību no Jēzus mācīties arī pastāvīgumu ciešanās un vajāšanas. Tomēr Jēzum Kristum ticīgiem nevar aizmirs arī par šādu neparastu mācību. Sv. Mateja teksts skan sekojoši: “Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu. Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps – kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus. Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.” (Mt 10, 24-26).
  • Izejot no ši punkta ir skaidrs, ka tikai tie Jēzu mācekļi, kas cenšas un centīsies patiesi sekot Jēzum Kristum, varēs kļūt par morāles un ticības skolotājiem pārējiem. Lieliski un to norāda Apustuļu darbi, norādot uz apustuļiem, kas ir izgājuši pazemības dzīves apstākļos un saņēmuši Svētā Gara dāvanu. Savā stāstā sv. Lūkass pārliecina, ka tikai tad viņi varēja auglīgi iespaidot sabiedrību un palikt par uzticamiem tautu skolotājiem. Piemēri:
    • (par apustuļiem) “Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu. Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.” (Apd 2, 41-44).
    • (arī par svēto Pāvilu un Barnabu) “Un notika, ka Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels daudzums jūdu un grieķu kļuva ticīgi. Viņi tur uzturējās diezgan ilgu laiku, uzticīgi kalpodami Kungam, kas apliecināja savu žēlastības vārdu, likdams zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām.” (Apd 14, 1.3)
  • PAR KOKU UN TĀ AUGĻIEM…
  • z
  • u
  • s
  • s
  • p
  • r
  • e
  • d
  • i
  • ķ
  • a
  • l
  • i
  • e
  • l
  • ā
  • k
  • a
  • i

 

 

 

 

 


Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • V
  • a
  • i
  • s
  • d
  • f
  • d
  • f
  • g
  • d
  • f
  • d
  • f
  • g
  • d
  • f

 

 


 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16