Lk 3, 1-6

†M

 

Bībeles stunda

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 3, 1-6 

1. Bet ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts bija pārvaldnieks Galilejā, bet viņa brālis Filips pārvaldnieks Iturejā un Trahonitīdas daļā un Lizanijs pārvaldnieks Abilinē, 2. Augsto priesteru Annas un Kaifas laikā Kunga vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī. 3. Un viņš staigāja visā Jordānas apkārtnē, sludinādams grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai, 4. Kā rakstīts pravieša Isaja sludinājumu grāmatā:

Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, taisnas dariet Viņa takas! 5. Katra ieleja lai piepildās, un katrs kalns un pakalns lai nolīdzinās, kas līks, tam jātop taisnam, un kas nelīdzens, tam jātop līdzenam ceļam; 6. Un ikviena miesa redzēs Dieva pestīšanu.

Jaunais tulkojums: 

1 Cēzara Tibērija piecpadsmitajā valdīšanas gadā, kad Poncijs Pilāts bija vietvaldis Jūdejā un Hērods – tetrarhs Galilejā, un Filips, viņa brālis, – tetrarhs Itūrejas un Trahonitidas zemēs, un Lisanijs – tetrarhs Abilēnē, 2 augsto priesteru Hannas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca tuksnesī pār Jāni, Zaharijas dēlu. 3 Viņš gāja pa visu Jordānas apvidu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, 4 kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā:

Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! 5 Katra ieleja lai top piepildīta, un katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts; līkumi lai top taisni un grambas par līdzenu ceļu, 6 un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu.

Paralēlās vietas: 

Līdzīga tēma:

  • Mt 11, 10;
  • Lk 7, 27

Atsauces:

  • Lk 3,2: Jer 1,1; Lk 1,80.
  • Lk 3,3 par.: Jer 18,11; Is 55,7; Zah 1,4; Mt 3,7-10 par.
  • Lk 4,4: Is 40,3; Mt 4,14; 8,17; 12,17; 13,14; 15,7; Mk 7,6; Lk 1,17.76.79; Lk 4,17; J 8,13; J 12,38n.41; Apd 28,25n; Rom 10,16; Lk 1,17.76.79.
  • Lk 3,5-6: Is 40,4n. Lk 3,6: Ps 50,23; 98,3; Lk 2,30; Apd 28,28.

Komentāri

  • Ar trešo nodaļu sākas sv. Lūkasa stāsts par sv. Jāņa Kristītāja kalpošanu (sal. 3, 1-20) un pēc tās – par Dieva Dēla, Jēzus Kristus, misijas īstenošanos (sal. 3, 21 un tālāk). Sevišķi trīs fragmentos evaņģēlists cenšas uzrādīt, kas ir Jēzus. Galvenās domas var izteikt sekojoši: Jēzus ir 
    1. mīļais Dieva Dēls, kurā darbojas Svētais Gars (sal. 3, 21-22),
    2. Dieva radīšanas plāna centrs (sal. 3, 23-38),
    3. uzticīgs Dieva Kalps, kas uzvar ļauno garu (sal. 4, 1-13).
  • Sv. Jāņa Kristītāja kalpošana pārtrauc klusumu, kas ilga vairākus gadsimtus kopš pravieša Mihas laika. Un tā ir labi saprotama Austrumu tradīcijas kontekstā, proti, kad valdnieks devās ceļojumā, viņam pa priekšu gāja kalps / kalpi, lai sagatavotu ceļu. Tādā veidā gatavota Jēzus atnākšana norāda uz Viņa kā karaļa godību.
  • Šī Evaņģēlija fragmenta pirmie divi panti ir kā meistardarbs, kurā sv. Lūkass apraksta Dieva ienākšanu cilvēces vēsturē. Tajos Viņš harmonizē vienkāršu cilvēku dzīves vēsturi (kurā galvenais varonis, protams, ir cilvēks) ar cilvēces pestīšanas vēsturi (kurā galvenais varonis ir Dievs).
  • Noprecizēsim informāciju par minētajām personām.
    • Imperatora Tibērija, Augusta pēcteča, piecpadsmitais valdīšanas gads visticamāk bija  28.-29. g.
    • Pilāts par Jūdeju bija atbildīgs no 26. līdz 36. gadam. Viens no galvenajiem viņa pienākumiem bija nodrošināt regulārus nodokļu maksājumus impērijas kasē. Kā vietējam pārvaldniekam viņam bija tiesības izdot arī nāvessodus gadījumos, ko paredzēja romiešu kriminālkodekss. Starp Romas pakļautībā esošajām provincēm dažas bija nepietiekami pakļautas Romas valdīšanai, tādēļ tās bija tieši pakļautas imperatoram. Tai skaitā bija Jūdeja, jo tajā bieži notika iedzīvotāju sacelšanās.
    • Hēroda Lielā valsts pēc viņa nāves (4. gadā pirms Kristus piedzimšanas) tika sadalīta starp trim Hēroda dēliem: Arhelausu, Hērodu Antipu un Filipu.
    • Arhelauss kā vecākais saņēma etnarha, tas ir, tautas galvas titulu. Pārējie divi brāļi bija saukti par tetrarhiem jeb “ceturtās daļas galvām”. Arhelauss valdīja Jūdejā, Samarijā un Idumejā. Laika gaitā romiešu valdība ļāva Arhelausam izmantot karaļa titulu. Tomēr šis fakts nepasargāja viņu no vēlākā negoda un izsūtījuma uz Galliju.
    • Hērods Anti Pass bija Galilejas un Perejas tetrarhs no 4. gada pirms Kristus līdz mūsu ēras 39. gadam. Evaņģēlijs piemin viņu Jāņa Kristītāja apcietināšanas un nogalināšanas kontekstā (sal.: Mt 14, 1; Mk 6, 14-29). Tieši par viņu Jēzus bija teicis: “Ejiet un sakiet šai lapsai…” (Lk 13, 32)
    • Filips, Hēroda Lielā un Kleopatras dēls, bija tetrarhs Palestīnas ziemeļaustrumu daļā, tas ir, Iturejā un Trahonitīdas zemē 4. gadā pirms Kristus līdz 34. gadam pēc Kristus atnākšanas. Viņš pārbūvēja Betsaidas pilsētu un, lai izceltu savu valdīšanas laiku, pavēlēja uzcelt pilsētu, kas pazīstama kā Filipa Cesarijas (sal. Mt 16, 13).
    • Par Lizaniju, Abilenas tetrarhu, zinām tikai to, ko Evaņģēlijā piemin sv. Lūkass. Šai provincē (uz ziemeļrietumiem no Damaskas) atrastās piezīmes apstiprina, ka sv. Lūkasa stāsts ir patiess.
    • Jāzeps, saukts par Kaifu, bija augstais priesteris 18.-36. gadā. Fragmentā tiek minēts arī Annas. Iespējams tāpēc, ka viņš savulaik bija augstais priesteris (6.-15.g.) un bija Kaifas sievastēvs, vai arī tādēļ, ka bija ieguvis lielu cieņu tautas vidū.
  • Izteiciens “Kunga Vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.” ir atsauce uz Vecās Derības aprakstiem par Dieva praviešu aicinājumiem (sal.: Jer 1, 2.5.11; 20, 9; Os 1, 1; J 11: 1 utt.).
  • Evaņģēlijā neizskan, kāpēc Jānis izvēlējās kristībām Jordānas upi, tomēr teoloģiskais fons sūta mūs pie stāstiem par Vecās Derības izpildīšanos saistībā ar ieiešanu Apsolītajā Zemē. Tur Jordānas upe savā ziņā bija kā robeža (sal. Joz 3 – 4). Tādējādi saprotams, ka Jaunā Jozuas – Jēzus Kristus – kalpošanas sākums vedīs Dieva tautu nevis uz Apsolīto Zemi, bet uz pašām Debesīm. Un tas sāksies pie tik nozīmīgiem ūdeņiem. Šis fakts vēl spēcīgāk apstiprināsies Jēzus kristības laikā. Pie šiem ūdeņiem izskanēs: “Tu esi mans mīļais Dēls, pie Tevis man labpatikšana!” (Lk 3, 22), un tieši tur Jēzus tiks Svētā Gara svaidīts kā Dieva tautas vadītājs un pestītājs. 
  • Trešais pants. Jāņa sludinātā kristība Evaņģēlijā ir aprakstīta diezgan precīzi. To raksturo doma pārveidot cilvēku, palīdzēt viņam atgriezties no grēkiem. Un grēku nožēlošana, par kuru tur runāts, ir grieķu termina METANOIA tulkojums. Šis jēdziens, pirmkārt, nozīmē visas cilvēka personas pārveidošanos, atgriešanos un virzīšanos ciešākās attiecībās ar Dievu un tuvāko. Mazgāšanās ar ūdeni, t.i., pati kristību ceremonija vienmēr mudināja uz grēku nožēlu un gandarīšanu. Tāpēc Jāņa kristību pamatoti sauca par “atgriešanās kristību” (sal.: Mk 1, 4; Apd 13, 24; 19, 4).
  • Domājot par minēto atgriešanos, ir vērts noprecizēt, ka šis process vienmēr sastāv no divām daļām: atgriezties no vecā un ļaunā, pamest to un pievērsties tam, kas jauns, labs, patiess, svēts. Tātad svarīgi ir saprast, ka grēku izsūdzēšana vēl nenozīmē atgriešanos. Skatoties no citas puses, par to var teikt: atgriešanās ir brīvība no ļaunā un brīvība labajam (brīvība no kā, lai realizētu brīvību uz ko?). Tādēļ vēlāk arī pats Jēzus sauc: “Gandariet par grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” (Mk 1, 15). Tas, kas negatīvs un tukšs, prasa pozitīvo un prasa piepildījumu.
  • 4.-6. pants. Sv. Lūkass citē Isaja pravietojumu. Tā gaismā Jāņa uzdevums ir ne tikai iztaisnot Kunga Dieva ceļus, bet viņa pienākums ir sagatavot ceļu arī Mesijam (sal. Is 40, 4).
  • “Ieleju piepildīšanas” apsolījums, šķiet, attiecas uz nabadzīgajiem un izsalkušajiem, kuri tiks pabaroti un iepriecināti Mesijas kalpošanas laikā (sal. Lk 1, 52). Vārdi par kalniem un pauguriem – tas, iespējams, ir mājiens uz pazemojumiem, kurus izdzīvos šīs pasaules lepnie un augstprātīgie.
  • Interesanti pamanīt, ka Jāņa darbība, kalpošana sagādā viņam vārdu – Kristītājs (sal. 7, 20.33; 9, 19). Arī kristības saistās ar viņu, un rodas jēdziens “Jāņa kristība”, kas Bībelē lietots vairākās vietās (sal., piemēram: Lk 7, 29; 20, 4; Apd 1, 22; 10, 37).
  • Kaut Jāņa kristība atšķiras no kristīgās kristības (sal. Lk 3, 16; Apd 18, 25 – 19, 5), tomēr viena ar otru tās ir cieši vienotas, jo Jāņa kalpošana pēc Dieva plāna bija neatmetama tās daļa un kā ievads Jēzus kalpošanai.
  • Jāņa identitāte un viņa kalpošanas būtība izskan apzīmējumā “saucēja balss tuksnesī”. Viņš kā balss gatavo ceļu Mūžīgajam Vārdam:
    • “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības. Jānis liecina par Viņu…” (J 1, 1.14-15a)
    • “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli. Viņš, būdams godības atspīdums un Viņa būtības attēls ar savas varas vārdu nes visu un, izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, sēd pie Majestātes labās rokas augstībā.” (Ebr 1, 1-3)

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Vai tagadējā situācijā (politiskajā, sabiedriskajā…) es redzu norisināmies pestīšanas vēsturi un Dieva klātbūtni?
  • Cik reizes un kādos apstākļos (piemēram, slimību vai pandēmijas kontekstā, kara vai sociālās netaisnības kontekstā) es piedzīvoju to, ka situācijas un cilvēku ļaunums man aizēno Dieva “krāsas”?
  • Kad pirmo reizi “Kunga vārds nāca” uz mani? Kādos apstākļos sāku dzirdēt Dieva Vārdu savā sirdī un dzīvē?
  • Kuru cilvēku (no savas ģimenes? no draugu loka? no kurienes?) es piedāvātu kā harismātisku sprediķotāju, Dieva balsi savai pilsētai, valstij, draudzei? Kāda iemesla dēļ?
  • Cik lielā mērā savā un citu cilvēku dzīvē pamanīju, ka pasaules troksnis (piemēram, nemitīga mūzikas atskaņošana veikalos un pat tualetē vai pārnestā nozīmē, piemēram, diskusijās medijos vai likumdošanā) nopietni traucē dzirdēt mūsdienu Jāņu balsis un pat Dieva Vārdu?
  • Kur notika manas kristības? Kādas atmiņas man ir saistībā arī šī sakramenta pieņemšanu?
  • Kādā veidā es gatavoju ceļu Kungam, lai Viņš nāktu pie manis Svētajā Komūnijā, it sevišķi svētdienā? Vai šī sagatavošanās sākas baznīcā, mājās vai “pa ceļam”? Un kurā dienā – svētdienā, sestdienā vai citā dienā, piemēram, dažas dienas iepriekš, lasot svētdienai paredzētos lasījumus?

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16