Lk 10, 17-20

†M

 

Evaņģēlija, kuru uzrakstījis svētais Lūkass,

fragmenti un atsauces vietas

Rakstu vieta: Lk 10, 17-20

17. Bet tie septiņdesmit divi atgriezās un priecādamies sacīja: Kungs, pat ļaunie gari mums Tavā vārdā padodas. 18. Un Viņš tiem sacīja: Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam. 19. Lūk, es jums devu varu pār katru ienaidnieka spēku un čūsku un skorpiju samīšanai, un nekas jums nekaitēs. 20. Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums pakļauti, bet priecājieties, ka jūsu vārdi ierakstīti debesīs!

Jaunais tulkojums: 

17 Un tie septiņdesmit divi atgriezās un stāstīja ar lielu prieku: “Kungs, tavā vārdā pat dēmoni mums pakļaujas!” 18 Viņš tiem sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam! 19 Redzi, es jums esmu devis varu staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un katram naidīgam spēkam – un jums nekas nekaitēs. 20 Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums pakļaujas, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”

Paralēlās vietas: –

Līdzīga tēma: 

  • Mk 16, 17-18
  • J 12, 31
  • Mt 14,12b-13; Mk 6,30; Lk 9,10a

Atsauces:

  • Lk 10,18: Īj 1,6-12; 2,1-7; Zah 3,1-2; Lk 9,49; 11,18 u.t.t.; Apd 19,13-14; Mt 17,19- par.; Lk 17,24; Mt 24,27; J 12,31; Atkl 12,8-9; 20,1-3.10; Rom 16,20; Is 14,12.
  • Lk 10,19: Sk 21,6-9; Sīr 21,2; 39,30; 1 Ķēn 12,11.14; Ps 91,13; Rad 3,15; At 8,15; Apd 28,3-.

Komentāri

  • Šai Evaņģēlija fragmentā sastopamies ar Kunga Jēzus  septiņdesmit divu sūtņu iespaidiem pēc savas misijas pabeigšanas. Tur manāms izbrīns par Dieva dāvanas lielumu, jo tas, kas līdz šim nekādā gadījumā nebija sasniedzams ar cilvēku spēkiem – savaldīt ļauno garu apsēstajā cilvēkā (skaties spēcīgu piemēru te: Lk 8, 26-35), tika Dieva dots Baznīcas rīcībai. Tādējādi viņos, kā arī visā Baznīcā varēja/var augt apziņa, cik spēcīgs ir cilvēks kā rīks Dieva rokās Dieva Valstības labad.
  • Šo saprašanu savā komentārā pastiprina Kungs Jēzus:
    • sakot, ka tā patiesi ir Dieva dāvana: “Lūk, es jums devu varu pār katru ienaidnieka spēku un čūsku un skorpiju samīšanai, un nekas jums nekaitēs…”, kas ir dota Dieva kalpiem, ja neteiktu – Dieva draugiem; jo par tiem, “kas Dievam stipri pieķērās un kas pazīst Viņa Vārdu” (sal. Ps 91, 14) jau sen ir teikts: “Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!” (Ps 91, 13),
    • kā arī skaidrojot, ka nopietnāks iemesls sirds priekam nav tajā, ka viņiem no Dieva dots savaldīt sātana valstību, bet ka “viņu vārdi ir ierakstīti debesīs”, jo tur tie baudīs “pārmērīgu, mūžīgu godību, kas atsver visu”  (2 Kor 4, 17); citiem vārdiem – Dieva draugu alga Debesīs ir tik liela (“Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” – 1 Kor 2, 9), ka par jebkuru vērtību un sasniegumu virs šīs zemes var teikt, ka tā ir vienīgi “nākamo labumu ēna” (sal. Ebr 10, 1).
  • Jāpiebilst, ka šī septiņdesmit diviem dotā atbrīvošanas vara ir kā turpinājums Jēzus kalpošanai, par kuru lasījām Lk 8, 26-39, kā arī kalpošanai, ko veica Viņa apdāvinātie un sūtītie apustuļi (sal. Lk 9, 1-2 (skat.: Lk 9, 1-6). Šī kalpošana turpināsies Jēzus Kristus dibinātajā Baznīcā līdz pasaules beigām. Tad Dievs noslēgs visu velna darbību “Un velns, kas viņus pievīla, tika iemests uguns un sēra purvā, kur arī zvērs un viltus pravietis dienām un naktīm tiks mocīti mūžīgi mūžos.” (Atkl  20, 9b-10), bet Dieva svētie dzīvos Viņa Valstībā uz mūžiem: “Tanī stāvēs Dieva un Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. Un tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa vārds būs tiem pierēs. Un nebūs vairs nakts, un nebūs vajadzīgs vairs ne sveces, ne saules gaismas, jo Kungs Dievs viņus apgaismos, un viņi valdīs mūžīgi mūžos.” (Atkl 22, 3b-5)
  • Runājot par Baznīcas kalpošanu – eksorcismu (atbrīvošana no ļaunā gara ietekmes), var atsaukties pie viena no katehisma punktiem sadaļā “Dažādās sakramentāliju formas”, kur tiek izskaidrots:
    • “Kad Baznīca publiski un ar autoritāti Jēzus Kristus vārdā lūdz, lai kāda persona vai priekšmets tiktu aizsargāts no ļaunā gara apsēstības un atbrīvots no tās, tad to sauc par eksorcismu. Jēzus to praktizēja, un Baznīca no Viņa ir saņēmusi varu un pienākumu veikt eksorcismus. Vienkāršā formā eksorcisms tiek praktizēts Kristības svinēšanā. Svinīgu eksorcismu, ko sauc par “lielo eksorcismu”, nevar veikt neviens cits, kā vienīgi priesteris ar bīskapa atļauju. Eksorcisms jāveic piesardzīgi, stingri ievērojot Baznīcas ieviestās normas. Eksorcisms ir vērsts uz to, lai izdzītu velnus vai atbrīvotu no velnu ietekmes, un tas notiek ar garīgo spēku, ko savai Baznīcai uzticējis Jēzus. To nevajag sajaukt ar slimību – īpaši psihisku slimību – gadījumiem, kas attiecas uz medicīnas jomu.  Tātad pirms eksorcisma svinēšanas ir svarīgi pārliecināties, ka situācija ir saistīta ar ļaunā gara klātbūtni, nevis ar kādu slimību.” (KBK 1673)
  • Īpašas Dieva izvēles attiecībā uz cilvēkiem attēlo (grāmatā) “ierakstītie vārdi”. Šī Dzīvības Grāmatas ideja ir sastopama vairākās Vecās un Jaunās Derības vietās. Daži piemēri:
    • “Kungs teica Mozum: «To, kas grēkojis pret mani, – to es izdzēsīšu no savas grāmatas!»” (Izc 32, 33)
    • ​”Tad nāks bēdu laiks (…), bet tanī laikā tavi ļaudis paglābsies – visi, kas ierakstīti grāmatā!” (sal. Dan 12, 1)
    • “Lai tie izdzēsti no dzīvo grāmatas, lai starp taisnajiem netiek ierakstīti!” Ps 69[68],  29.
    • “Arī tevi, mans īstais darba biedr, es lūdzu, palīdzi viņām, kas kopā ar mani, Klementu un citiem maniem palīgiem strādājušas evaņģēlija labā. Viņu vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā.” (Flp 4, 3)
    • “Kas uzvarēs, tas tiks tērpts baltās drānās; un es viņa vārdu neizdzēsīšu dzīvības grāmatā, bet gan apliecināšu viņa vārdu Sava Tēva un Viņa eņģeļu priekšā.” (Atkl 3, 5);
    • “Tad es redzēju mirušos, lielus un mazus, stāvam troņa priekšā; un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita, kas ir dzīvības grāmata. Tad mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās attiecīgi viņu darbiem. (…) Ja kas nebija ierakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns purvā.” (Atkl 20, 12.15)
  • Ja atceramies, ka “Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja viņus pa diviem sava vaiga priekšā visās pilsētās un vietās, kur Viņš domāja iet.” (Lk 10, 1), tad saprotam, ka cilvēkiem dotās Dieva dāvanas nav paredzētas viņiem pašiem vien, bet Dieva Valstības nolūkos. Tas ir svarīgs punkts, jo tas sargā no lepnības, kura liek sev pierakstīt dāvanas, kas nav paša nopelnītas. Atcerēsimies sv. Pāvila teikto par to: “Bet kas tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Un ja tu esi saņēmis, kāpēc lielies, it kā tu nebūtu saņēmis?” (1 Kor 4, 7)
  • Uz šī fona vērts atcerēties, ka Dieva Baznīcā ir sastopamas divu veidu Dieva dāvanas, harizmas. Lai to izgaismotu, atsauksimies uz piemēru, kuru var atrast svētās Lielās Terēzes personā. Viņas dzīves komentētāji norāda, ka Terēzei dotā lielā žēlastība bija sastapšanās ar dzīvo Dievu un dažādu atklāsmju un iepriecinājumu saņemšana (kas bagātināja viņu pašu, viņas lūgšanu un ticību). Atsevišķa žēlastība, kas tika dota sv. Terēzei, bija iedvesma un iespēja to aprakstīt (to var lasīt arī latviešu valodā izdotajās grāmatās, proti: “Dzīve”, “Pilnības ceļš”, “Dvēseles pils”) un kā ar izcilu garīgo barību dalīties ar savām klostermāsām, kā arī vēlāk ar to ēdināt visu Baznīcu līdz pasaules beigām! Tātad, domājot par Dieva harizmām, dāvanām, saprotam, ka
    • pirmajā grupā ir tās, pateicoties kurām ticīgais “paceļ pats sevi” – Dieva kalpu – svētdarošā žēlastībā,
    • otrajā – tās, pateicoties kurām viņš “ceļ Dieva Baznīcu” (sal. 1 Kor 14, 4) – citu svētdarīšanai dotās Dieva žēlastības.
  • Kopumā secinājums ir šāds: personiskais svētums ir daudz lielāks cēlonis sirds priekam, nekā pat publiski veikta kalpošana! No negatīvās puses skatoties – vai ne uz šīs patiesības fona skanēja: “Bēdas jums, bauslības mācītāji! Atziņas atslēgu jūs paņēmāt, bet paši jūs iekšā neejat, un tiem, kas grib ieiet, jūs to liedzat.” (Lk 11, 52)? Viņiem bija dotas dāvanas, kas paredzētas gan savai izaugsmei ticībā, gan citu virzīšanai uz mūžīgo dzīvi. Tomēr nedz pirmās, nedz otrās viņu gadījumā netika pareizi izmantotas.
  • No šī Evaņģēlija fragmenta (sevišķi  lasot par prieku, atbrīvojot cilvēkus no ļaunā gara ietekmes) var secināt vēl vienu patiesību: brīvība no garīgām saitēm, brīvība Debesu Valstībai ir daudz vērtīgāka par brīvību no fiziskiem (piemēram, slimības) vai materiāliem trūkumiem (piemēram, finansiālas krīzes)! Dzīves pieredze pārliecina, ka diemžēl to neaptver pat daudzi nokristītie un tie, kuri sevi sauc par ticīgajiem, jo pat šādi cilvēki (nokristītie!) atsaucas uz dažādu veidu okultiem paņēmieniem, visbiežāk tieši fiziskās veselības atgūšanai, dodot priekšroku tiem. Priesteru pieredze rāda, ka tikai redzot nopietnas savu lēmumu sekas (bieži jau fiziskajā, morālajā un garīgajā ziņā), cilvēki meklē garīgo veselību un jautā par grēksūdzi, Svēto Komūniju vai vajadzīgajiem aizlūgumiem par atbrīvošanu no ļaunā gara izraisītām ietekmēm.
  • Arī šajā punktā lai izskan katehisma pamācība un brīdinājums, ka vajadzētu izvairīties no visa, kas savā būtībā ved uz rīcību pret pirmo no Dieva Baušļiem, lai mūsu sirdis netiktu padotas ļaunā gara ietekmēm, bet saglabātu Dieva bērnu svētumu un brīvību: 
    • “Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot “savaldīt” okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu.” (KBK 2117)

Mazas norādes pārdomām un lūgšanai

  • Kādos apstākļos es līdz šim visspēcīgāk esmu piedzīvojis, ka mana sirds, mana dzīve ir Dievam vajadzīga citu cilvēku stiprināšanai ticībā un ceļā uz Debesīm?
  • Vai pazīstu kādu eksorcistu, vai esmu lasījis viņa dzīves liecību (piemēram, priestera Gabriela Amortha), ka varētu teikt: Viņš ir vienkāršs cilvēks, tomēr varens rīks Dieva rokās? 
  • Cik bieži es lūdzos ar 91. psalmu? Par kādiem šādas lūgšanas augļiem es varētu liecināt?
  • Vai kādreiz mēģināju iztēloties, kāda ir vieta, kuru Debesīs man ir sagatavojis Kungs Jēzus? 
  • Domājot par Baznīcai no Dieva dotajām harizmām, kādas es varētu nosaukt? Cik lielā mērā tās būtu arī  dāvanas, par kurām sv. Pāvils runāja 1 Kor 12-14?
  • Vai esmu spējīgs atšķirt sevī, kuras Dieva dāvanas ir manai personīgajai izaugsmei svētumā, bet ar kurām es varu Dieva spēkā bagātināt ticībā citus? Vai šīs dāvanas (tai skaitā – talantus) es cenšos attīstīt? Kādā veidā? 
  • Kā es mēģinu cilvēkiem palīdzēt saprast, ka dvēseles veselībai, dvēseles svētumam jābūt vislielākajam cilvēka sirds uztraukumam un uzdevumam garīgajā darbā? Kā es reaģēju, ko mēģinu teikt, dzirdot (diezgan bieži) vēlējumos, piemēram, dzimšanas vai vārda dienā: “…bet pāri visam es tev novēlu veselību. Tas taču ir vissvarīgākais!” ?
  • Vai zinu, ko saka Katehisms 2117 punktā? Vai tā gaismā man vienmēr bijis skaidrs, ka nav nedz tā sauktās “baltās maģijas”, nedz “melnās maģijas”, kura nebūtu pretrunā ar Dieva Baušļiem?
  • Vai esmu palīdzējis to garīgai veselībai (atgriešanās ceļam), kas savas dvēseles ir ievainojuši ar okultiem paņēmieniem, piemēram: mantru skaitīšanu; ar dažādiem zīlēšanas veidiem; spiritismu, astroloģiju vai horoskopiem; ar amuletu, talismanu vai citu apburtu lietu izmantošanu; maldus mācībām un pseidoreliģijām; ar tā saukto “bioenerģiju”, homeopātiju vai reiki; ar okultām datorspēlēm, literatūras vai sātaniskas mūzikas, kas ir ļaunā gara iedvesmota, klausīšanos?
  • Vai lasot šo fragmentu, es atrodu sirdī pamudinājumu lūgties par visiem katoļu Baznīcas eksorcistiem, par viņiem nepieciešamo aizsardzību no ļaunā, viņu pašu izaugsmi svētumā, kā arī auglīgu kalpošanu Dievā cilvēku atbrīvošanai un svētdarīšanai? Vai no šīs dienas lūgšos arī par tiem, kuri kādreiz kalpos kā eksorcisti Latvijas Baznīcā un mūsu diecēzē?
  • Atsaucoties uz Baznīcas pieredzi, zinām, ka lielu lomu kalpošanā pie atbrīvošanas no ļaunā gara ietekmēm pilda Vissvētākā Jaunava Marija, jo Viņa ir Bezvainīgā Ieņemšana. Vai tas mani mudina jo vairāk mīlēt Dievmāti un censties sadarboties ar Viņu, lai dvēsele būtu brīva no ļaunā un atvērta Dieva svētumam? Vai tiem, kam ir vajadzīgi īpaši aizlūgumi iekšējai atbrīvošanai, es cenšos norādīt vajadzību tverties pie Kristus Mātes un caur Viņu lūgt atbrīvošanas žēlastību? 
  • Kas man visvairāk palīdz dzīvot saskaņā ar pirmo Dieva Bausli, lai Dievu mīlētu un cienītu? 

 

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16