Apd 4, 1-22

†M

 

Bībeles stunda

Apustuļu darbi

Rakstu vieta: Apd 4, 1-22

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji, 2. Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu. 3. Un tie satvēra viņus un nodeva sardzei līdz rītam, jo bija jau vakars. 4. Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.

5. Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji, 6. Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas. 7. Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: “Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?” 8. Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: “Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties: 9. Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu. 10. Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels. 11. Viņš ir akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni; 12. Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.”

13. Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu. 14. Un tie, redzot izdziedināto cilvēku ar viņiem kopā stāvam, nevarēja nekā pretim runāt. 15. Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā, 16. Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt. 17. Bet lai tas tālāk tautā neizpaustos, mēs viņiem piedraudēsim, lai tie Viņa vārdā vairs nevienam cilvēkam nekā nerunā.”

18. Un tie, pasaukuši viņus, pavēlēja vairs nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā. 19. Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: “Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu? 20. Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” 21. Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis; 22. Jo cilvēkam, pie kā šis izdziedināšanas brīnums notika, bija vairāk nekā četrdesmit gadu.

1 Viņiem uz tautu runājot, piestāja priesteri, tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji, 2 noskaitušies, ka viņi māca tautu un sludina Jēzū augšāmcelšanos no mirušajiem. 3 Tie sagrāba viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; tad bija jau vakars. 4 Bet daudzi, kas šos vārdus dzirdēja, sāka ticēt, un šo vīru skaits bija ap pieci tūkstoši.

5 Nākamajā dienā Jeruzālemē sapulcējās viņu vadoņi, vecajie un rakstu mācītāji, 6 augstais priesteris Hanns, arī Kajafa, Jānis, Aleksandrs un citi, kas bija no virspriesteru dzimtas. 7 Nostādījuši abus apustuļus vidū, tie sāka iztaujāt: “Kādā spēkā un kā vārdā jūs to darījāt?” 8 Tad Pēteris, Svētā Gara pārņemts, tiem sacīja: “Tautas vadoņi un vecajie, 9 ja mums šodien jāatbild par labu darbu pie slima cilvēka, kā viņš kļuva vesels, 10 tad lai jums un visai Israēla tautai ir zināms, ka Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā, kuru jūs piesitāt krustā un kuru Dievs uzmodināja no mirušajiem, šis cilvēks stāv vesels jūsu priekšā. 11 Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlāji, esat atmetuši. Tas ir kļuvis par stūrakmeni. 12 Un nav pestīšanas nevienā citā, nedz cits vārds zem debess ir cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.”

13 Redzēdami Pētera un Jāņa drosmi un nopratuši, ka viņi ir neizglītoti un vienkārši ļaudis, tie brīnījās, jo labi saprata, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu, 14 un, redzēdami izdziedināto cilvēku pie viņiem stāvam, tiem nebija ko teikt. 15 Pavēlējuši viņiem iziet no sinedrija, tie sprieda savā starpā: 16 “Ko lai mēs ar šiem cilvēkiem darām? Caur viņiem taču ir notikusi zīme, skaidri redzama visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, – noliegt mēs to nevaram, 17 bet, lai starp cilvēkiem tas neizpaužas vēl vairāk, piedraudēsim viņiem šajā vārdā ne ar vienu cilvēku vairs nerunāt.”

18 Viņus pieaicinājuši, tie viņiem stingri aizliedza Jēzus vārdā runāt un mācīt. 19 Bet Pēteris un Jānis tiem atbildēja: “Spriediet paši – vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu? 20 Mēs nevaram nerunāt par to, ko paši esam redzējuši un dzirdējuši.” 21 Tad tie vēl vairāk piedraudēja un viņus atlaida, jo ļaužu dēļ tie nezināja, kā viņus sodīt, jo visi slavēja Dievu par to, kas bija noticis. 22 Cilvēkam, pie kura bija notikusi dziedināšanas zīme, bija vairāk nekā četrdesmit gadu.

Atsauces:  

Pēc pantiem (jāatver)
Apd 4, 1 Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji...
  • Lk 22, 4: Un viņš [Jūdass] nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.
Apd 4, 2 Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu.
  • Lk 20, 27-38: 27. Bet tad pienāca daži no saducejiem, kas noliedz augšāmcelšanos, un jautāja Viņam, 28. Sacīdami: Mācītāj, Mozus mums rakstījis: ja kam nomirst brālis, kam sieva, bet nav bērnu, tad lai viņa brālis apprecē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus! 29. Bija septiņi brāļi. Pirmais apprecēja sievu un, būdams bez bērniem, nomira. 30. Un nākošais apprecēja viņu un nomira, būdams arī bez bērniem. 31. Un trešais apprecēja viņu; tāpat visi septiņi, neatstādami bērnus, nomira. 32. Beigās pēc visiem nomira sieva. 33. Kā sieva viņa būs augšāmcelšanās brīdī, jo septiņiem viņa bijusi sieva? 34. Un Jēzus viņiem sacīja: Šīs pasaules bērni precējas un tiek precēti. 35. Bet tie, kas tiks atzīti augšāmcelšanās un tās dzīves cienīgi, ne precēsies, ne sievas ņems. 36. Un arī mirt viņi vairs nevarēs, jo tie līdzīgi eņģeļiem; un viņi ir Dieva bērni, jo tie ir augšāmcelšanās bērni. 37. Bet ka miroņi celsies augšām, uz to norādīja arī Mozus pie ērkšķu krūma, kur viņš sacīja: Kungs ir Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. 38. Bet Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņam visi dzīvo.
  • Apd 23, 6-8: 6. Bet Pāvils, zinādams, ka viena daļa ir saduceji un otra – farizeji, sauca augstajā tiesā: Vīri, brāļi! Es esmu farizejs un farizeju dēls; mani tiesā cerības dēļ un mirušo augšāmcelšanās dēļ. 7. Kad viņš to pateica, izcēlās nesaskaņas farizeju un saduceju starpā, un pūlis sašķēlas. 8. Jo saduceji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst. 
  • Apd 24, 15.20-21: 15. Un man ir cerība uz Dievu un uz taisnīgo un netaisnīgo augšāmcelšanos, kādu arī viņi paši gaida. (…) 20. Vai šie paši lai saka, kādu netaisnību tie manī atklājuši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā, 21. Vai vienīgi saucienu dēļ, ko es saucu, viņu vidū stāvēdams: jūs šodien mani tiesājat mirušo augšāmcelšanās dēļ.
  • 1 Kor 15, 20-23: 20. Bet tagad Kristus ir no miroņiem augšāmcēlies kā pirmais starp mirušajiem, 21. Jo kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku mirušo augšāmcēlšanās. 22. Un kā Ādamā visi mirst, tā arī Kristū tiks visi atdzīvināti, 23. Bet katrs pēc savas kārtas: Kristus kā pirmais, pēc tam tie, kas Kristum pieder, kas ticējuši uz Viņa atnākšanu. 
Apd 4, 4 Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.
  • Mk 2,2: Un, kad kļuva zināms, ka Viņš ir namā, daudzi sapulcējās tā, ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas; un Viņš tiem sludināja vārdu. 
  • Apd 2, 41: Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.
Apd 4, 5-6 Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji, 6. Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.
  • Lk 3,2: Augsto priesteru Annas un Kaifas laikā Kunga vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.
Apd 4, 7 Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: «Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?»
  • Lk 20, 1-2: 1. Un notika, kad Viņš kādā dienā svētnīcā mācīja tautu un sludināja tai evaņģēliju, ka augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem sapulcējās 2. Un jautāja Viņam, sacīdami: Saki mums, kā varā Tu to dari, vai kas ir, kas Tev šo varu devis?
Apd 4, 8 Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: «Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties...»
  • Lk 1, 13-16:  13. Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. 14. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. 15. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. 16. Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • Apd 2, 14: Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus…
Apd 4, 9. Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu. 4, 10. Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels.
  • Apd 2, 22-23: 22. Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt, 23. To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt. 24. Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt. 
  • Apd 3, 6-7.15-17: 6. Bet Pēteris sacīja: Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: Nācarieša Jēzus Kristus vārdā celies un staigā! 7. Un viņš, paņēmis aiz labās rokas, to piecēla; un tūdaļ tā kājas un pēdas nostiprinājās… (…) 15. Un dzīvības devēju jūs nonāvējāt, bet Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem. Tam mēs esam liecinieki. 16. Un ticības dēļ Viņa [Jēzus] vārdam šo, kuru jūs redzat un pazīstat, Viņa vārds stiprināja; un ticība, kas no Viņa ir, dāvāja tam pilnīgu veselību visu jūsu priekšā.
Apd 4, 11 Viņš ir «akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni»;
  • Ps 118,22-23: 22 Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. 23 Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.
  • Is 28,16:  Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!”
  • Is 8,14-15: 14 Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem, 15 tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti.”
  • Mt 21,42: Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, kuru cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens? To Kungs darījis, un tas ir brīnums mūsu acīs.”?
  • Mk 12,10: Vai jūs neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, ko nama cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens.”?
  • 1 P 2, 4-8:  4. Ejiet pie Viņa kā pie dzīvā akmens, ko gan cilvēki atmeta, bet Dievs izredzēja un godāja! 5. Uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni, topiet par svētajiem priesteriem, lai caur Jēzu Kristu nestu Dievam patīkamus garīgus upurus! 6. Tāpēc Rakstos teikts: “Lūk, es lieku Sionā izredzētu, dārgu stūrakmeni, un kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā”, 7. Un jums, kas ticat, ir gods, bet neticīgajiem “šis akmens, ko cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens”  8. Un piedauzības akmens, un apgrēcības klints tiem, kuriem vārds ir piedauzība, un tie netic. Tas viņiem arī lemts.
  • Lk 20,17-18:  17. Bet Viņš, tos uzlūkodams, sacīja: ko tad tas nozīmē, kas rakstīts: “Akmens, ko atmeta namdari, kļuva par stūrakmeni”? 18. Katrs, kas uz šo akmeni kritīs, sašķīdīs, bet uz ko tas kritīs, to sadragās.
  • Rom 9,31-33:  31. Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza. 32. Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni, 33. Kā rakstīts: “Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks.
Apd 4, 12. Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.
  • Jl 2, 25-26: 25 Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, Mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju, 26 lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu Tā Kunga, jūsu Dieva, Vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū…
  • Jl 3, 5: Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābšana, kā to Tas Kungs apsolījis, arī visiem pārējiem, ko Tas Kungs būs aicinājis.
  • Apd 2, 21: Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts.
  • Rom 10, 13:  Jo katrs, kas piesauks Kunga vārdu, tiks pestīts.
  • vārds “Jēzus” → nozīmē “Dievs pestī (sal. Mt 1, 21: “Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”)
Apd 4, 13. Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu.
  • Lk 12, 11-12:  11. Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet! 12. Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.
  • Lk 21, 12-15: 12. Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. 13. Bet tas notiks jums par liecību. 14. Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! 15. Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
  • J 7, 15-16: 15. Bet jūdi brīnījās un sacīja: Kā Viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus? 16. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis.
Apd 4,15. Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā, 16. Sacīdami: «Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt.»
  • J 11, 47-48: 47. Tad augstie priesteri un farizeji sasauca tiesas sēdi un runāja: Ko mums darīt, jo šis Cilvēks dara daudz brīnumu? 48. Ja mēs Viņu tā atstāsim, tad visi ticēs uz Viņu; un romieši atnāks un atņems mūsu zemi un tautu.
Apd 4, 19. Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: «Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?»
  • Apd 5, 29: 29. Bet Pēteris un apustuļi atbildēja, sacīdami: Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.
Apd 4, 20. Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.
  • Jer 20, 9: Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā, – tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • Apd 2, 46-47: 46. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, 47. Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.
  • 1 J 1, 1-3: 1. Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu, 2. – Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, – 3. Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
  • 1 Kor 9, 16: 16. Jo kad es sludinu evaņģēliju, tas nav man par godu, bet tas man nepieciešami jādara. Bēdas man, ja es evaņģēliju nesludinātu!
  • 2 Kor 13, 7-8: 7. Un mēs lūdzam Dievu, lai jūs nedarītu nekā ļauna ne tāpēc, lai mūs uzskatītu par uzticīgiem, bet lai jūs darītu labu un mēs būtu it kā nederīgi. 8. Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet par patiesību.
  • 2 Tim 1, 7-8: 7. Jo Dievs mums nav devis bailīguma, bet gan spēka un mīlestības, un godprātības garu. 8. Tāpēc nekautrējies no mūsu Kunga liecības, nedz no manis, Viņa gūstekņa, bet Dieva spēkā līdzdarbojies evaņģēlijā!
Apd 4, 21. Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis;
  • Apd 5, 40-42: 40. Un viņi, pasaukuši apustuļus, šaustīja tos un, piekodinādami nekad vairs nerunāt Jēzus vārdā, atlaida tos. 41. Tad viņi priecādamies aizgāja no augstās tiesas, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu. 42. Bet viņi nemitējās svētnīcā un mājās ik dienas mācīt un sludināt Jēzu Kristu.
Viss pēc kārtas (jāatver)

Apd 4, 1 Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji…

  • Lk 22, 4: Un viņš [Jūdass] nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.

Apd 4, 2 Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu.“

  • Lk 20, 27-38: 27. Bet tad pienāca daži no saducejiem, kas noliedz augšāmcelšanos, un jautāja Viņam, 28. Sacīdami: Mācītāj, Mozus mums rakstījis: ja kam nomirst brālis, kam sieva, bet nav bērnu, tad lai viņa brālis apprecē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus! 29. Bija septiņi brāļi. Pirmais apprecēja sievu un, būdams bez bērniem, nomira. 30. Un nākošais apprecēja viņu un nomira, būdams arī bez bērniem. 31. Un trešais apprecēja viņu; tāpat visi septiņi, neatstādami bērnus, nomira. 32. Beigās pēc visiem nomira sieva. 33. Kā sieva viņa būs augšāmcelšanās brīdī, jo septiņiem viņa bijusi sieva? 34. Un Jēzus viņiem sacīja: Šīs pasaules bērni precējas un tiek precēti. 35. Bet tie, kas tiks atzīti augšāmcelšanās un tās dzīves cienīgi, ne precēsies, ne sievas ņems. 36. Un arī mirt viņi vairs nevarēs, jo tie līdzīgi eņģeļiem; un viņi ir Dieva bērni, jo tie ir augšāmcelšanās bērni. 37. Bet ka miroņi celsies augšām, uz to norādīja arī Mozus pie ērkšķu krūma, kur viņš sacīja: Kungs ir Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. 38. Bet Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņam visi dzīvo.
  • Apd 23, 6-8: 6. Bet Pāvils, zinādams, ka viena daļa ir saduceji un otra – farizeji, sauca augstajā tiesā: Vīri, brāļi! Es esmu farizejs un farizeju dēls; mani tiesā cerības dēļ un mirušo augšāmcelšanās dēļ. 7. Kad viņš to pateica, izcēlās nesaskaņas farizeju un saduceju starpā, un pūlis sašķēlas. 8. Jo saduceji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst. 
  • Apd 24, 15.20-21: 15. Un man ir cerība uz Dievu un uz taisnīgo un netaisnīgo augšāmcelšanos, kādu arī viņi paši gaida. (…) 20. Vai šie paši lai saka, kādu netaisnību tie manī atklājuši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā, 21. Vai vienīgi saucienu dēļ, ko es saucu, viņu vidū stāvēdams: jūs šodien mani tiesājat mirušo augšāmcelšanās dēļ.
  • 1 Kor 15, 20-23: 20. Bet tagad Kristus ir no miroņiem augšāmcēlies kā pirmais starp mirušajiem, 21. Jo kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku mirušo augšāmcēlšanās. 22. Un kā Ādamā visi mirst, tā arī Kristū tiks visi atdzīvināti, 23. Bet katrs pēc savas kārtas: Kristus kā pirmais, pēc tam tie, kas Kristum pieder, kas ticējuši uz Viņa atnākšanu. 

Apd 4, 4 Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.

  • Mk 2,2: Un, kad kļuva zināms, ka Viņš ir namā, daudzi sapulcējās tā, ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas; un Viņš tiem sludināja vārdu. 
  • Apd 2, 41: Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.

Apd 4, 5-6 Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji, 6. Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.

  • Lk 3,2: Augsto priesteru Annas un Kaifas laikā Kunga vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.

Apd 4, 7 Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: «Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?»

  • Lk 20, 1-2: 1. Un notika, kad Viņš kādā dienā svētnīcā mācīja tautu un sludināja tai evaņģēliju, ka augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem sapulcējās 2. Un jautāja Viņam, sacīdami: Saki mums, kā varā Tu to dari, vai kas ir, kas Tev šo varu devis?

Apd 4, 8 Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: «Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties…»

  • Lk 1, 13-16:  13. Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. 14. Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. 15. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. 16. Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • Apd 2, 14: Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas d

Apd 4, 9. Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu. 4,  10. Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels.

  • Apd 2, 22-23: 22. Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt, 23. To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt. 24. Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt. 
  • Apd 3, 6-7.15-17: 6. Bet Pēteris sacīja: Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: Nācarieša Jēzus Kristus vārdā celies un staigā! 7. Un viņš, paņēmis aiz labās rokas, to piecēla; un tūdaļ tā kājas un pēdas nostiprinājās… (…) 15. Un dzīvības devēju jūs nonāvējāt, bet Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem. Tam mēs esam liecinieki. 16. Un ticības dēļ Viņa [Jēzus] vārdam šo, kuru jūs redzat un pazīstat, Viņa vārds stiprināja; un ticība, kas no Viņa ir, dāvāja tam pilnīgu veselību visu jūsu priekšā.

Apd 4, 11 Viņš ir «akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni»;

  • Ps 118,22-23: 22 Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. 23 Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.
  • Is 28,16:  Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: “Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!”
  • Is 8,14-15: 14 Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem, 15 tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti.”
  • Mt 21,42: Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, kuru cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens? To Kungs darījis, un tas ir brīnums mūsu acīs.”?
  • Mk 12,10: Vai jūs neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, ko nama cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens.”?
  • 1 P 2, 4-8:  4. Ejiet pie Viņa kā pie dzīvā akmens, ko gan cilvēki atmeta, bet Dievs izredzēja un godāja! 5. Uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni, topiet par svētajiem priesteriem, lai caur Jēzu Kristu nestu Dievam patīkamus garīgus upurus! 6. Tāpēc Rakstos teikts: “Lūk, es lieku Sionā izredzētu, dārgu stūrakmeni, un kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā”, 7. Un jums, kas ticat, ir gods, bet neticīgajiem “šis akmens, ko cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens”  8. Un piedauzības akmens, un apgrēcības klints tiem, kuriem vārds ir piedauzība, un tie netic. Tas viņiem arī lemts.
  • Lk 20,17-18:  17. Bet Viņš, tos uzlūkodams, sacīja: ko tad tas nozīmē, kas rakstīts: “Akmens, ko atmeta namdari, kļuva par stūrakmeni”? 18. Katrs, kas uz šo akmeni kritīs, sašķīdīs, bet uz ko tas kritīs, to sadragās.
  • Rom 9,31-33:  31. Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza. 32. Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni, 33. Kā rakstīts: “Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks.

Apd 4, 12. Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.

  • Jl 2, 25-26: 25 Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, Mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju, 26 lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu Tā Kunga, jūsu Dieva, Vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū…
  • Jl 3, 5: Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābšana, kā to Tas Kungs apsolījis, arī visiem pārējiem, ko Tas Kungs būs aicinājis.
  • Apd 2, 21: Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts.
  • Rom 10, 13:  Jo katrs, kas piesauks Kunga vārdu, tiks pestīts.
  • vārds “Jēzus” → nozīmē “Dievs pestī (sal. Mt 1, 21: “Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”)

Apd 4, 13. Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu.

  • Lk 12, 11-12:  11. Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet! 12. Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.
  • Lk 21, 12-15: 12. Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. 13. Bet tas notiks jums par liecību. 14. Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! 15. Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
  • J 7, 15-16: 15. Bet jūdi brīnījās un sacīja: Kā Viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus? 16. Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis.

Apd 4,15. Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā, 16. Sacīdami: «Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt.»

  • J 11, 47-48: 47. Tad augstie priesteri un farizeji sasauca tiesas sēdi un runāja: Ko mums darīt, jo šis Cilvēks dara daudz brīnumu? 48. Ja mēs Viņu tā atstāsim, tad visi ticēs uz Viņu; un romieši atnāks un atņems mūsu zemi un tautu.

Apd 4, 19. Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: «Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?»

  • Apd 5, 29: 29. Bet Pēteris un apustuļi atbildēja, sacīdami: Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.

Apd 4, 20. Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.

  • Jer 20, 9: Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā, – tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!
  • Apd 1, 8: Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.
  • Apd 2, 46-47: 46. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, 47. Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.
  • 1 J 1, 1-3: 1. Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu, 2. – Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, – 3. Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
  • 1 Kor 9, 16: 16. Jo kad es sludinu evaņģēliju, tas nav man par godu, bet tas man nepieciešami jādara. Bēdas man, ja es evaņģēliju nesludinātu!
  • 2 Kor 13, 7-8: 7. Un mēs lūdzam Dievu, lai jūs nedarītu nekā ļauna ne tāpēc, lai mūs uzskatītu par uzticīgiem, bet lai jūs darītu labu un mēs būtu it kā nederīgi. 8. Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet par patiesību.
  • 2 Tim 1, 7-8: 7. Jo Dievs mums nav devis bailīguma, bet gan spēka un mīlestības, un godprātības garu. 8. Tāpēc nekautrējies no mūsu Kunga liecības, nedz no manis, Viņa gūstekņa, bet Dieva spēkā līdzdarbojies evaņģēlijā!

Apd 4, 21. Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis;

  • Apd 5, 40-42: 40. Un viņi, pasaukuši apustuļus, šaustīja tos un, piekodinādami nekad vairs nerunāt Jēzus vārdā, atlaida tos. 41. Tad viņi priecādamies aizgāja no augstās tiesas, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu. 42. Bet viņi nemitējās svētnīcā un mājās ik dienas mācīt un sludināt Jēzu Kristu.

                                        

 

 

Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas!Kol 3,16