Baznīca “neatlaidīgi un īpašā veidā mudina visus Kristum ticīgos ar biežu un regulāru dievišķo Rakstu lasīšanu apgūt ‘Kristus Jēzus [..] pazīšanas visaugstāko vērtību’ (Flp 3, 8) [..]. Taču Svēto Rakstu lasīšanu jāpavada lūgšanai, lai starp Dievu un cilvēku izveidotos cieša saruna, jo ‘lūgšanā mēs vēršamies tieši pie Viņa, Viņu mēs klausāmies, kad lasām dievišķos pravietojumus'”.

Garīgie tēvi, pārfrāzējot Mateja evaņģēlija 7. nodaļas 7. pantu, īsos vārdos sekojoši apraksta tādas sirds noskaņojumu, kas lūgšanā bagātinājusi sevi ar Dieva Vārdu: “Meklējiet lasīdami, un jūs atradīsiet apcerēdami; klauvējiet lūgdamies, un jums atvērs kontemplācijā.”