Adventa simbolika

†_M

• Adventa vainags – to simbolika:
  • aplis, kas simbolizē pašu Dievu, kuram nav nedz sākuma nedz gala, Viņa dievišķo mūžību, vienotību, uzticību;
  • (egļu) zaļie zari, kas simbolizē nemirstību un mūžīgo dzīvi, kuru dot Dievs caur Jēzus atnākšanu un atpestīšanu; dažiem skujkoku zari uz vainaga apļa ir kā atgādinājums par ērkšķu vainagu, kuru uzlika Jēzus ciešanu laikā;
  • degošās sveces: simbolizē (Dieva) gaismas uzvaru pār (ļaunā gara) tumsu (pats Jēzus ir nosaucis sevi par pasaules Gaismu (sal. J. 8,12);
  • četras sveces (kuras aizdedz katru svētdienu pa vienai): nozīmē četras pirmssvētku nedēļas,
  • kā arī sveču krāsa:  parasti ir trīs sveces violetā , viena rozā krāsā (atbilstoši liturģiskajām krāsām: violets – adventa kā tāda liturģiskā krāsa; rozā – atzīmē trešo Adventa svētdienu, saukto „Gaudete” (= līksmojieties), kura ar šo krasu izsaka jau drīzo Pestītāja Jēzus Kristus atnākšanu;
  • čiekuri, rieksti vai citi krāsainie dekori atgādina par Dieva bagātību un Viņa dāsnumu attiecībā uz cilvēkiem;
  • dažreiz pie vainaga ir pieliktas krāsainas lentes, kas nozīmē, ka Advents ir priecīgas gaidīšanas laiks.

• Adventa laikā tiek celebrētas Rorātmises.
  • Nosaukums nāk no dziesmas, kas tapa uz Is 45, 8 pamata: “Rorate caeli desuper et nubes pluant justum” = Debesis, izlejiet savu rasu un mākoņi izdodiet taisnīgo!”).
  • Rorātmises ir Sv. Mises V. J. Marijas godam Adventa laikā. Dievmāte ir godināta kā Rīta Zvaigzne, kura ved mūs pie Jēzus, Pasaules Gaismas. Marija palīdz sagatavot Viņam ceļu mūsu sirdīs un dzīvē.
  • V. J. Mariju, kā Rīta Zvaigzni simbolizē īpaši nodekorēta Rorātsvece.
  • Uz Rorātmisi ir ieteicams atnākt ar lampioniem (vai svecēm). Tas var palīdzēt caur simboliem spēcīgāk piedzīvot Dieva gaismas atnākšanas nozīmi.

• Adventa laika parasti tiek gatavotas arī oblātes.
  • Ar tām ģimenes lokā dalīsimies Kristus Dzimšanas svētku Vigīlijas vakarā. Saistībā ar Kristus – Miera Prinča atnākšanas svētkiem tās laušana aicina mūs savstarpēji viens otram piedot nodarītās pārestības un censties būt dāsniem kā maize. Turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no otra oblātes, ģimenes locekļi, kā arī draugi viens otram novēlēsim Dieva svētību, stipru ticību, cerību, mīlestību, veselību un priecīgus svētkus.
  • Dzīve rāda, ka dažiem vajag skaidrot, ka oblātes ir vienkārša maize. Tā nav Svētā Komūnija, tā nav konsekrētā maize!
  • Ir cerībā, ka mūsu draudzē tās būs pieejamas nākamajā svētdienā.
  • Par iegādātām oblātēm var atstāt brīvprātīgo ziedojumu, kas paliks draudzē.

• Paskaidrojums par Kristus Dzimšanas svētku vigīlijas vakaru
  • Kristus Dzimšanas svētku vigīlijas vakarā (24. XII) ģimenes lokā mēs dalāmies ar oblātēm, kas aicina mūs savstarpēji viens otram piedot nodarītās pārestības un censties būt dāsniem kā maize.
  • Uz svētku galda, kas ir pārklāts ar baltu galdautu, tiek novietotas sveces, krusts, Evaņģēlija grāmata un šķīvis ar oblātēm, zem kura var palikt nedaudz siena, kas simbolizē Betlēmes stallīti.
  • Kad visi ir sapulcējušies ap svētku galdu, ģimenes tēvs vai māte ievada svētbrīdi ar krusta zīmi, aizdedzina sveces un saka: “Kristus gaisma”.  Visi atbild: “Pateicība Dievam”. Tiek iedegtas svecītes eglītē un apgaismota “Betlēmīte”. Seko Kristus Dzimšanas Evaņģēlija fragmenta lasījums (sv. Lūkass 2,1-20), pēc kura visi lūdzas “Tēvs mūsu”, pēc tam sekojošo lūgšanu:
    • Lūgsimies. Kungs Jēzu Kristu, kurš šajā Betlēmes naktī, dzimstot no Vissvētās Jaunavas Marijas, nāci pasaulē, lai atnestu mieru visai cilvēcei un svētītu ģimenes dzīvi, paliec mūsu vidū un vieno mūs visus ar Tavas mīlestības saitēm, lai Tavi vārdi iesakņojas mūsu sirdīs ar patiesības un labestības pārpilnību. Kas dzīvo un valdi mūzu mūžos. Amen.
  • Tad, turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no otra oblātes, ģimenes locekļi viens otram novel Dieva svētību, stipru ticību, cerību, mīlestību, veselību un priecīgus svētkus.