2021_01_10 – sprediķis (xPSK)

†_M 

Lai top slavēts mūsu Kungs, Jēzus Kristus!

Dārgie Kristū! Turpinot atsauci uz iepriekšēja gada pamudinājumu, es dalos ar sprediķiem no svētku dienām. Lūk, te ir sprediķis no KUNGA KRISTĪŠANAS svētkiem (10. I. 2021.) Bija dots to ierakstīt.

Galvenās domas / atslēgas vārdi 

• Magda Anioł (Magdalēna Eņģelis) – “Do góry nogami” (“Ar kājām gaisā”) 🙂
  • dziedātājas lapa: magdaniol.com
  • pieminētās dziesmas vārdi → tajā lapā uzklikšķinot  “Do góry nogami”
  • …jo šodien, kā komentē Baznīcas tēvi:
    • kareivis kristī Karali,
    • kalps – savu Kungu;
    • Jānis – Pestītāju!!!
  • tur, kur beidzas cilvēciskā saprašana vai resursi, parādās lauks Dieva darbībai un (ja vajag) brīnumiem
• Tuvu svētku būtības dziļākajai izprašanai – salīdzini ar:
  • Bībeles lasīšana, kad ir pieejamas atsauces  un komentāri → nesaprašana tiks izgaismota caur citiem Bībeles pantiem + šāda prakse ar laiku nes lielāku un lielāku Dieva Vārda saprašanu (salīdzini, cik Bībeles zinātnieki piedāvā atsauču vienam pantam – piemērs te → lk-1-39-45, it sevišķi pantam Lk 1,48, vai te lk-3-7-14, it sevišķi pantam Lk 3,7
  • Lieldienu vigīlija un ūdens svētīšana → Baznīca skaidro caur liturģiju, caur tad izmantoto lielisko lūgšanu, kādā veidā Dievs gatavoja mūsu saprašanu par kristību ūdeņu noslēpumu:
    • Dievs, tu ar neredzamu spēku brīnumaini darbojies caur saviem sakramentiem un savos darbos mums daudzējādi esi atklājis, ka ūdens ir Kristības žēlastību nesējs. Dievs, tu ar savu Garu, kas pār ūdeņiem lidinājās jau pasaules sākumā, jau tad devi ūdenim svētītāju spēku: tu, pat ūdens plūdus sūtot, esi vēstījis atdzimšanas kristību, jo plūdos grēkam bija jāmirst, lai piedzimtu tikums. Dievs, tu Ābrahama bērniem liki pāriet Sarkano jūru, lai no faraona kalpības atbrīvotā tauta būtu kristīto pirmtēls. Dievs, tavs Vienpiedzimušais Dēls pieņēma Jāņa kristību Jordānas ūdeņos un svaidījumu no Svētā Gara un, krustā piesists, ļāva asinīm un ūdenim līt no sava sāna, bet augšāmcēlies pavēlēja saviem mācekļiem: «Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.» Uzlūko, lūdzam, savu Baznīcu un liec, lai atveras tai Kristības avots. Lai Svētais Gars izlej Kristus žēlastību pār šo ūdeni, ka pēc tava attēla radītais cilvēks, Kristības sakramentā nomazgājis pagātnes vainas, varētu atdzimt no ūdens un Svētā Gara. Kungs, tevi lūdzam, liec šajā avotā caur tavu Dēlu nonākt Svēta dara spēkam, lai visi, kas Kristība līdz ar Jēzu Kristu ir apbedīti Viņa nāvē, līdz ar Viņu arī augšāmceltos dzīvei. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
  • un šīs lūgšanas saturs ir atrodams katehismā, sadaļā “Kristība pestīšanas plānā”, kā pietiekoši dziļš paskaidrojum kristības sakramenta kontekstam:
    • KBK 1217: Lieldienu nakts liturģijā, kristīšanas ūdens svētīšanas laikā, Baznīca svinīgi piemin lielos pestīšanas vēstures notikumus, kas jau iepriekš attēloja Kristības noslēpumu: “Dievs, Tu ar neredzamu spēku brīnumaini darbojies caur saviem sakramentiem un savos darbos mums daudzējādi esi atklājis, ka ūdens ir Kristības žēlastības nesējs.”
    • KBK 1218: Kopš pasaules iesākuma ūdens, šī pieticīgā un apbrīnojamā radība, ir dzīvības un auglības avots. Svētie Raksti to redz kā Dieva Gara “pārklātu”: “Dievs, Tu ar savu Garu, kas pār ūdeņiem lidinājās jau pasaules sākumā, jau tad devi ūdenim svētdarītāju spēku.”
    • KBK 1219: Noasa šķirstā Baznīca ir saskatījusi pirmtēlu pestīšanai caur Kristību. Patiešām, pateicoties tam, “nedaudzi, tas ir, astoņas dvēseles, tika izglābtas caur ūdeni” (1 P 3, 20): “Tu, pat ūdens plūdus sūtot, esi vēstījis atdzimšanas Kristību, jo plūdos grēkam bija jāmirst, lai piedzimtu tikums.”
    • KBK 1220: Ja avota ūdens simbolizē dzīvību, tad jūras ūdens ir nāves simbols. Lūk, kāpēc tas varēja atveidot krusta noslēpumu. Šīs simbolikas dēļ Kristība nozīmē kopību ar Kristus nāvi.
    • KBK 1221 Īpašā veidā atbrīvošanu, kuru sniedz Kristība, sludina Sarkanās jūras pāriešana – patiesā Izraēļa tautas atbrīvošana no Ēģiptes verdzības: “Tu Ābrahama bērniem liki pāriet Sarkano jūru, lai no faraona kalpības atbrīvotā tauta būtu kristīto pirmtēls.”
    • KBK 1222: Visbeidzot – Kristības pirmtēls ir Jordānas upes šķērsošana, kā rezultātā Dieva tauta saņem zemes dāvanu – mūžīgās dzīves attēlu -, kas tika apsolīta Ābrahama pēcnācējiem. Šī svētlaimīgā mantojuma apsolījums piepildās jaunajā derībā.
• Tādēļ arī šo svētku dziļākajai saprašanai derētu papētīt “fonu” un attiecināt uz šīs dienas svētkiem, bet pēc tam – uz mūsu dzīvi
  1. Joz 3
     • Dieva izredzētā tauta iziet no Ēģiptes verdzības
     • to vadītājs ir Dieva Gara pilns vīrs – Jozua
     • Jordānas upi, kas bija kā vārti, “atvērās” tad, kad priesteri ienēsā šajā Derības šķirstu
     • tauta ar sauso kāju varēja ieiet Apsolītajā Zemē
  2. 2 Ķēn 2
     • te runa par pravieša Elija paņemšanu Debesīs
     • pirms tā viņi kopā ar Eliseju, šķērso  Jordānas upi
     • tagad kā “rīks”, kas šķirs upes ūdeņus, kalpo pravieša mētelis, kas ir Dieva svaidīšanas un klātbūtnes simbols
     • pēc tā Elijs tiek paņemts Debesīs un Elisejs saņem Dieva Svētā Gara svaidījumu, lai turpinātu Elija kalpošanu Dieva tautā
     • un ņemsim vērā, ka jaunajam pravietim Jordānas upe “atveras” tad, kad viņš skaidri atsaucas pie Dieva!
  3. Evaņģēlijs
     • tagad nav runa par kādu uzticamo Dieva vīru, nav runa pat par pravieti; tagad pats Dieva Dēls cilvēka miesā šķērso “pasaules upi”
     • un tagad nevajag nekādu uzrunu, pravieša vārdu, jo ir iemiesojies pats Mūžīgā Dieva Vārds
     • un tagad nav runa par ieiešanu Apsolītajā Zemē vai kāda īpaša Dieva kalpa ieiešanu Debesīs; tagad ir runa par Baznīcas Galvas – Jēzus Kristus un Viņa Miesas – Baznīcas locekļu ieiešanu Debesīs
     • un Debesu vārtu atvēršanai nekalpo vairs tikai nedzīvie, kaut Dieva pasvētītie, priekšmeti (šķirsts vai mētelis), bet Dzīvais Dieva Jērs
     • un īpaša atslēga būs Viņš pats, kā arī Viņā miesa un asinis, jo Jordānas upē Tēva svaidi Viņu ar Svēto Garu, lai izpildītos visa kalpošana Debesu Valstības sludināšanai un Viņš caur ciešanām un nāvi uz krusta saliktu izlīgšanas Upuris savā miesā un savā asinīs
     • un tagad Dieva Dēls visai savai Baznīcai (nevis tikai Elisejam!) atsūta savu Svēto Garu, kas ir mīlestības svaidījums
• Vienmēr atcerēties, kas divām kvalitātēm jābūt kopā:
  • iziešana no Ēģiptes verdzības → ieiešana Apsolītajā Zemē
  • šī zemes atstāšana → ieiešana Debesīs
  • atbrīvošana no grēkiem → ceļš svētumā, lai visa Baznīca sasniegtu mūžīgo laimi Debesu Valstībā
• Problēmas
  • nosaukt savu Jordānas upi vārda (savu grēkus, vājumu, brūces, neērtības, trūkumus, neveiksmes…) = atzīties, izsūdzēt grēkus, ieiet īstajā pazemībā
  • atcerēties, ka mērķis ir nevis cīņa ar grēkiem vien, ber lai mēs “sadzirdētu” sirdīs un visā savā dzīvē: “Tu esi mans mīļais Dēls; pie Tevis man labpatikšana.” un “Gaidu tevi savā Debesu Valstībā…!”

Lai svētī Visvarenais Mīlestības Dievs: †

Pāvils, priesteris