Vēsture

Gulbenes katoļu baznīca sākta celt 1996.gadā pēc arhitektes Guntas Graudupes projekta. Pamatus topošajai būvei iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujats.

Baznīca uzcelta divos gados, iesvētīta 1998.gada 19.decembrī. Jauno dievnamu iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujats, piedalījās arī vairāki priesteri no Rīgas un kaimiņrajoniem. Dievnams spēj uzņemt 2000 cilvēkus. Baznīca veidota kā vairāku līmeņu balto silikātu ķieģeļu būve ar vizuāli pamatīga biezuma sienām. Ēkas galvenā fasāde veidota ar izšuvotu ķieģeļu sienas vertikālu reljefu. Arī pārējās šā nama ārsienas mūrētas no izšuvota baltā silikāta ķieģeļiem. Baznīcai ir masīvas ozolkoka ārdurvis. Iekšējā arhitektūra ir atturīga, ar gludām, gaišām sienu un griestu virsmām, uz kurām izceļas altāris, kas ir greznots ar kolonnu daļām un ģipša rotājumiem. Altāri rotā gulbenietes A.Akmenes darinātā altārsega, sienas – izteiksmīgas gleznas, bet īpašu noskaņu rada 1999.gada 19.decembrī iesvētītās ērģeles, kuras atceļojušas no Austrijas. Ērģelēm ir aptuveni 200 gadu, taču tās ir bijušas labi aprūpētas un sistemātiski atjaunotas. Līdz ar to instrumenta skanējums ir gandrīz vai akustiski izcils. Baznīcai ir divi torņi, kuru augstums ir 24 metri.

2002.gadā kardināls J.Pujats iesvētīja divus baznīcas zvanus, kas izgatavoti Polijā. Katrs no tiem sver 100 kg. Pēc senas tradīcijas katrs zvans veltīts kādam no svētajiem. Viens zvans veltīts Dievmātei un uz tā iegravēts “Esi sveicināta, Marija, Māras zemes karaliene”, bet otrs – Jānim Kristītājam un tajā iegravēts “Svētais Jāni Kristītāj, lūdz par mums!”